Nāk ziema – un cilvēki kā zvēri Tumšajā mežā grib maskēties. Ar spīdīgām bumbiņam logos radīt jauku noskaņu, ar vienām brīvdienām gadā atcerēties ar reālu apmeklējumu ģimenes, zeltītos rotājumos izlikt visu savu dvēseles šarmu un košumu… Maskēšanās notiek ik piektdienu, kad atkal ir jāiepazīstas ar jauniem cilvēkiem. Maskēšanas notiek ik rītu, kad uzliekot skropstu tušu , iedzerot rīta kafiju, paēdot brokastis un atvadoties no mājiniekiem cilvēks dodas uz darbu, kas viņu masku spožumos nav augstākās kategorijas maska, kura līdzinātos iekšējai aizrautībai. Jo šīs maskas zīmējumu iespaido darba prestižs, sava attieksme pret izdarīto un izdarāmo, kā arī ļoti spilgta neona krāsa – nauda, cik ir iespējams. Un ir dažādi masku licēji, -tādi , kuriem patīk neons, un tādi , kuriem tāpat vajag neonu, lai tie ar maskām izskatītos pieklājīgi pasaules vāji gaismotajā karnevāla mežā un klubā, tomēr viņu ādai un iekšienei aiz maskas labāk saviļņos matētās krāsas, kuras apskatīt pilnīgi var tikai gaišas gaismas prizmā, bet tādas gaismas mežā parādās maz. Dažkrīt tājā kā pilnīgs svešķermenis nobeidzas kāds balts putns un vājās gaismas un neona maskas sačukstas savā starpā – bet viņam taču ir tīra baltā krāsa , tā taču ir ideja, tas ir bijis, kas skaists- bet tas ir miris šajā mežā. Un karavāna dodas tālāk. Neviens no Tumšā meža maskarādes dalībniekiem nezina no kurienes ir gaisma, kas masku krāsas un zīmējumus apgaismo, absorbē vai refleksē. Neviens nezina, kā maskarādes dalībnieks īsti sāk likt savas pirmās krāsas, kad radies pēc ļoti sarkanās gaismās izgaismotiem Dionīsa svētkiem. Ir ideja, ka savu masku maskarādes bērni uztver kā savu īsto seju. Jo vairāk viņš tā uzskata, jo pašpārlicinātāks kļūst. Bet citi ir pārāk taustījošies tumsā, viņi nesaprot kāpēc pēc lietus pieskaroties galvai rokas paliek krāsainas, kāpēc atspulgos visi ir tik dažādu krāsu pilni un kopā veido pilnīgi nesaskanīgu ansambli…Uz tādiem jautājumiem atbild tikai ļoti vecas maskas, kuras pretēji citām ir nevis klājušas simtiem masku, bet dzīves pieredzes rezultāta noņēmušas tās masku kaudzes nost un izstādījušas tās sekcijā. Bet jaunie maskerāžu dalībnieki netic šiem stāstiem, viņi grib saprast paši - kā rodas šīs maskas, kas ļauj uzturēties Tumšā meža sabiedrībā.
Šodien nepiecēlos normālā laikā. Nevarēju izdomāt kā krāsot savu masku un kur tad ar to doties. Bet gan jau , ka iepriekšējās maskas kaut kur tā bija pielipušas, ka jauna nenāca klāt.
